AS VARIOcomp VEGA 3 000 - 50 000 CE - Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacija no 3000 līdz 50000 CE iedzīvotāju skaita ekvivalentam
AS VARIOcomp VEGA 3 000 - 50 000 CE
Pielietojums
Dotā risinājuma notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacijas paredzētas sadzīves notekūdeņu attīrīšanai, kas iziet no lieliem ciematiem un pilsētām.
Apraksts
Piedāvātās sadzīves notekūdeņu attīrīšanas stacijās plaši tiek izmantota notekūdeņu bioloģiskās apstrādes metode, kas sīkāk sadalīta nitrifikācijas un denitrifikācijas procesos. Tehniskais izpildījums denitrifikācijas un nitrifikācijas procesiem var būt dažāds. Tradicionāli šie procesi tiek sadalīti atsevišķos etapos, izbūvējot attīrīšanas iekārtu ar atsevišķiem denitrifikācijas un nitrifikācijas baseiniem, taču abus šos procesus iespējams apvienot izmantojot cirkulāros oksidācijas kanālus. Cirkulārie oksidācijas kanāli ir viena no mūsdienīgākajām tehnoloģijām notekūdeņu attīrīšanā, ko plaši izmantota daudzās ES attīstītajās valstīs. Galvenās oksidācijas kanālu priekšrocības ir zemas ekspluatācijas izmaksas (~0,17 Ls uz 1 m3 attīrīto notekūdeņu) un stacijas vienkārša apkalpošana. Tāpat rekomendējam notekūdeņu attīrīšanas stacijām papildus izbūvēt dūņu aerobi termofīlās stabilizācijas iekārtas (apraksts katalogā 72 lpp), kas paredzētas lieko aktīvo dūņu stabilizācijai, tādā veidā veicot ātrāku (septiņu dienu laikā) dūņu sadalīšanos. Izmantojot augstāk minēto metodi, notekūdeņu attīrīšanas stacijā nav papildus jāizbūvē dūņu glabātuve.
Visi svarīgākie notekūdeņu attīrīšanas stacijas darbības procesi ir pilnībā automatizēti nodrošinot datorizētu iekārtu vadību ar arhivēšanas iespējām. Vajadzības gadījumā procesu vadību iespējams veikt arī manuālā režīmā.
Darbības apraksts
Visi notekūdeņu attīrīšanas stacijas tehnoloģiskie procesi norit automātiski, tai skaitā arī mehāniskās priekšattīrīšanas daļā – automātiskās restes un smilšu ķērāji aprīkoti ar programmējamiem relejiem. Aktivācijas zonas automātisko darbību nodrošina skābekļa zonde. Iekārtas vadības sistēmas darbības kontroli ir iespējams veikt no attāluma, nodrošinot arī iekārtas monitoringa iespējas.
Notekūdeņu ieplūdi attīrīšanas iekārtas kompleksā nodrošina sūknētava. Sūknētava ir aprīkota ar iegremdējamiem sūkņiem, lai nodrošinātu notekūdeņu pārsūknēšanu uz attīrīšanas iekārtas kompleksu. Sūkņu skaitu nosaka balstoties pēc ieplūstošo notekūdeņu daudzuma. Sūknētavā ienākošie notekūdeņi tiek mehāniski attīrīti no lielākām mehāniskām daļām, izmantojot groza veida redeles. Lai nodrošinātu redeļu vieglāku apkalpošanu, tās ir aprīkotas ar automātisku pacelšanas mehānismu, kas ļauj tās ērti tīrīt.
Pēc sūknētavas notekūdeņi tiek pārsūknēti uz mehāniskās priekšattīrīšanas daļu. Mehāniskā priekšattīrīšanas daļa sastāv no automātiskām restēm un smilšu ķērājiem. Restu darbība norit automātiskā režīmā. Spraugas starp restu stieņiem ir 6 mm platas. Lai nodrošinātu iekārtu darbību restu remonta vai aizsērēšanas gadījumā, papildus automātiskajām restēm tiek paredzēts apvadkanāls, kas ir aprīkots ar manuāli tīrāmām restēm. To spraugu platums starp stieņiem ir 20 mm. Smilšu ķērāju darbība norit automātiskā režīmā, ko nodrošina laika releji, kas ieslēdz aerāciju un nodrošina aeroliftu darbību. Smilšu pārsūknēšanu veic izmantojot aeroliftus, kas pārsūknē atdalītās smiltis uz centrifūgu. Mehāniskie piemaisījumi pēc restēm tiek pārvietoti uz atkritumu konteineru ar skrūvju konveijera palīdzību.
Lai nodrošinātu notekūdeņu vienmērīgu sadali uz abiem aktivācijas baseiniem, tiek izmantota sadales kamera. Kameras darbība nodrošina vienmērīgu notekūdeņu sadali uz aktivācijas baseiniem.
Pēc sadales kameras notekūdeņi tiek sadalīti divās plūsmās un novirzīti uz aktivācijas baseiniem, kur norit notekūdeņu bioloģiska apstrāde. Aktivācijas baseina darbība tiek vadīta ar skābekļa zondes, aerācijas sūkņu un maisītāju palīdzību. Ūdens cirkulāciju kanāla nodrošina propellertipa maisītājs un notekūdeņi tiek ievadīti ūdens plūsmā uz baseina denitrifikācijas daļu. Baseina aktivācijas daļas bagātināšanai ar skābekli (šajā basiena daļa noris nitrifikācijas procesi) izmanto saspiesta gaisa membrānas tipa aerātorus. Aktivācijas daļas priekšrocība ir zems enerģijas patēriņš. Pēc aktivācijas daļas notekūdeņi pārplūst uz nostādināšanas baseiniem.
Nostādināšanas baseini ir divi konusveida un to formu nosaka saskaņa konkrētā projekta risinājumu. Dotā veida nostādinātāji ir vieni no labākajiem risinājumiem dūņu nostādināšanai, jo iekārtas pārslodzes laikā tie spēj nostādināt lielus dūņu daudzumus. Abi aktivācijas baseini ir savstarpēji savienoti ar abiem nostādinātājiem. Savienojuma kanāli nodrošina iespēju notekūdeņus pēc aktivācijas daļas nostādināt jebkurā no abiem nostādinātājiem. Lai panāktu labāku dūņu nostādināšanās efektu, tiek izmantoti flokulanti, kas veicina fosfora satura samazināšanos attīrītajos notekūdeņos. Attīrītos notekūdeņus no nostādināšanas baseiniem izvada ar zāģveida izplūdes tekni. Lai novērstu uzpeldējušo nogulšņu iekļūšanu izplūstošajos ūdeņos. Izplūdes tekne ir nodrošināta ar iegremdējamu starpsienu, kas atdala no attīrītajiem notekūdeņiem uzpeldējušās nogulsnes. Uzpeldējušās nogulsnes no nostādinātāja virsmas nosmeļ ar savācējiekārtas palīdzību, tālāk tās novadot uz dūņu uzglabāšanas baseinu.
Pirms attīrītie ūdeņi tiek novadīti atklātā vidē, tie plūst caur ūdeņu uzskaites kanālu, kas ir aprīkots ar ultraskaņas zondi. Zondes darbība nosaka izplūstošā ūdens daudzumu, reģistrējot to digitālā veidā.
Starp aerācijas baseinu un aktivācijas nodalījumu atrodas pazemes dūņu sūknēšanas stacija. Šajā pazemes starptelpā atrodas vairāki sūkņi, kas nodrošina dūņu recirkulāciju starp aktivācijas un nostādināšanas baseiniem, kā arī kalpo dūņu izvadīšanai uz dūņu uzglabāšanas baseiniem. Stacijā atrodas arī aerācijas sūkņi, kas nodrošina aerātoru darbību.
Liekās dūņas no nostādināšanas baseina tiek pārsūknētas uz dūņu uzglabāšanas rezervuāriem. Attīrīšanas iekārtas kompleksam tiek izbūvēti divi dūņu uzglabāšanas rezervuāri. Dūņu rezervuāra tilpums paredzēts dūņu uzglabāšanai līdz 30 dienām, šajā laikā notiek dūņu iebiezināšanās par 3 - 4%. Rezervuāri periodiski tiek aerēti, nodrošinot dūņu maisīšanos, novēršot dūņu sablīvēšanos rezervuāra dibenā. Dūņu izvadīšanu no uzglabāšanas rezervuāriem veic ar vārpstas sūkņiem (katram rezervuāram atsevišķs sūknis), kurus iespējams saslēgt dažādos slēgumos. Sūkņu apsaistes cauruļu slēgumi veidoti tā, lai rezervuāru apkopes laikā vai sūkņu bojājumu gadījumā netiktu traucēts dūņu stabilizēšanas process.
Pēc dūņu uzglabāšanas baseiniem dūņas var tikt pārsūknētas un ATS (aerobās termofīlās stabilizācijas iekārtu) vai pārsūknētas uz blīvēšanas centrifūgu. Centrifūgā notiek ūdens atdalīšana no dūņu cietās fāzes. Centrifūga atrodas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vadības kompleksā atsevišķā sektorā. Atūdeņotās dūņas tiek aizvadītas uz konteineru vai uz uzglabāšanas rezervuāru. Centrifūgas atdalītais dūņu ūdens tālāk tiek aizvadīts atpakaļ uz aktivācijas baseiniem. Lai paaugstinātu dūņu uzglabāšanas rezervuāra darbību, tajā var ievadīt 2 - 4% centrifūgas atūdeņotās dūņas. Tas palielina dūņu atūdeņošanos no 20 līdz 25%.
Flokulantu patēriņš ir aptuveni 3,7 - 5,5% uz 1 m3 atūdeņojamo dūņu.
Lai paaugstinātu attīrīto ūdeņu kvalitāti samazinot fosfora daudzumu, tiek pielietota ķīmiskā dozēšana. Dozēšanas process norit starp aktivācijas un nostādināšanas daļu.
Notekūdeņu attīrīšanas kompleksa pārslodzes gadījumā tiek lietots apvadkanāls ar uzkrāšanas baseinu, kas nodrošina ūdens plūsmas izlīdzināšanos, pēc tam pārsūknējot liekos notekūdeņus atpakaļ uz mehāniskās priekšattīrīšanas daļu tiek novērsta stacijas pārplūde.
Attīrīšanas iekārtas darbības vadība, kontrole un regulēšana norit datorizētā režīmā, nodrošinot arī iekārtas darbības procesu arhivēšanu.
Dūņu apstrādes tehnoloģijas ir izstrādātas balstoties uz jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām, kas nodrošina zemāko iespējamo izejvielu un enerģijas patēriņu apstrādes laikā. Šāda tehnoloģija nodrošina arī vieglas vadības un kontroles iespējas.
Dūņu apstrādes process norit autonomā režīmā. Process nav saistīts ar attīrīšanas kompleksa aerācijas baseiniem. Autonomas sistēmas nodrošina attīrīšanas kompleksa darbību avārijas apstākļos, kad ienākošajos notekūdeņos ir iekļuvušas toksiskas vielas, kas izraisa bioloģiskā attīrīšanas procesa darbības bojājumus. Norādīto apstākļu likvidēšanai piesārņotos notekūdeņus novirza uz dūņu uzglabāšanas rezervuāru, kas akumulē ienākošo piesārņojumu, novēršot attīrīšanas procesa traucējumus..
Dūņu uzglabāšanas rezervuāri ir savstarpēji savienoti un aprīkoti ar sūkņu sistēmu, ko iespējams darbināt paralēlā režīmā. Dūņu rezervuāri ir aprīkoti ar saspiesta gaisa aerātoriem, kas nodrošina labāku dūņu atūdeņošanas procesu un novērš blīva dūņu slāņa izveidi. Aerātoru darbība norit automātiskā režīmā, ko nodrošina vadības releji, kas atrodas centrālajā vadības blokā. Pēc dūņu uzglabāšanas rezervuāriem, dūņas, ir zaudējušas daļu mitruma. To tālākā apstrādē izmanto centrifūgu, pēc kuras dūņas atbilst vides prasībām un var tikt utilizētas tās kompostējot. Pēc kompostēšanas dūņas tiek dezinficētas ar kaļķi (CaO), kuru daudzums uz 1 kg dūņu dezinfekcijai sasniedz 15-30% Attīrīšanas iekārtas darbības laikā nepieciešamās ķimikālijas un radušos pārpalikumus pārsūknē noslēgtos apstākļos. Kaļķa uzglabāšanai tiek izbūvētas divas šahtas ar kopējo tilpumu 12 m2 (6 m2 katra šahta). Kaļķu pievadīšanai un maisīšanai lieto konveijerus un mikserus, kas veido autonomu sistēmu. Dūņu dezinfekcija norit zem atklātas debess. Pēc dezinfekcijas dūņas ir pietiekami tīras un tās var izmantot lauksaimniecībā.
Izvietojuma shēma
